Decembris 15, 2007 plkst. 1:44 pēcpusdienā (Atziņas, Es vasarā)
Ak, jaunības trauksmainība!
Ko dari tu ar mani?
Tu dzenā mani pa zvaigžņotām debesīm,
Meklējot vispožāko zvaigzni.
Tu liec man skraidīt pa nakts pļavām,
Un meklēt ceļu vistaisnāko.
Un domāt, darīt – tik daudz tu man liec.
No kļūdām mācību gūt un nepadoties.
Decembris 15, 2007 plkst. 12:06 pēcpusdienā (Es vasarā)
Šonakt es sēžu uz sola pie mājas
Un fantāzijā lidinos.
Es sajūtu puķu smaržu saldo,
Kas manu māju savā valstībā ieskāvušas;
Vasaras pilnmēness nakts,
Kad zāle vizuļo kā spožu pērlīšu piebērta.
Debesis kā milzīgā jūrā -
Tumši mākoņu kuģi peld,
Un apaļš mēness virs mana pagalma kokiem dus.
Decembris 15, 2007 plkst. 11:56 priekšpusdienā (Es vasarā)
Mierīgs vakars pieplūst ar baltu un vieglu miglu.
Es sēžu pie atvērtām balkona durvīm
Un izjūtu vakara klusumu.
Vienīgi zālē sienāži čīgā,
Un naktstauriņi vieglītēm dej;
Man patīk vakara miers
Pēc tveicīgās dienas.
Un jūtos tik modri
Pēc peldes upes rāmajā ūdenī;
Es ieelpoju vakara svaigumu
Un jūtu maigas gaisa vēsmiņas pieskārienus.
Šovakar man vairāk nevajag neko,
Jo esmu ar mieru piepildīta.
Decembris 14, 2007 plkst. 9:30 pēcpusdienā (Es vasarā)
Jūlija viducis,
Īsta tveice,
Ka aukstas vēsmiņas nekur vairs nevar just.
Brieduma laiks,
Kad ābeles pilnas ar dzeltenzaļiem āboliem,
Un tumši sarkani ķirši sārtojas.
To sula saldsskābā
Šo karsto dienu atvēsina.
Decembris 14, 2007 plkst. 9:25 pēcpusdienā (Es vasarā)
Zilas jūnija debesis,
Zilais upes ūdens
Un manas ilgas zilās,
Kad piedzimst zili sapņi.
Salda garša uz mēles,
Saldi smaržo zemeņlauks;
Es guļu sarkanā āboliņa laukā.
Un ap mani dūc kameņu bari.
Kluss vakars harmonijā slīd,
Dzied skaistu melodiju lakstīgala,
Un saulesstari guļas pār laukiem,
Drīz dzeltensartā saule pazudīs.
